Pēc 100 gadu ilga pārtraukuma Latvijā atkal skanēs pilns Riharda Vāgnera operas "Tristans un Izolde" atskaņojums. Cēsīs!

Pēc 100 gadu ilga pārtraukuma Latvijā atkal skanēs pilns Riharda Vāgnera operas "Tristans un Izolde" atskaņojums. Cēsīs!

10. maijs

Koncertzāle “Cēsis” sadarbībā ar “Mākslas festivālu Cēsis” 9. jūlijā, 16.00 aicina uz vienu no šīs vasaras vērienīgākajiem mūzikas notikumiem - Riharda Vāgnera operas “Tristans un Izolde” koncertatskaņojumu! Vakars būs patiesi īpašs, jo visā pilnībā šī opera Latvijā pēdējoreiz atskaņota pirms 100 gadiem – 1921. gada pavasarī, Latvijas Nacionālajā operā Teodora Reitera vadībā.

Pēdējos gados Cēsu pilsētas un Riharda Vāgnera vārds kopā izskan arvien biežāk, tai skaitā pateicoties Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra bijušajam mākslinieciskajam vadītājam (patlaban LNSO mākslinieciskajam padomniekam) Andrim Pogam, kurš pamazām un mērķtiecīgi veidojas par prasmīgu un iedvesmojošu Vāgnera mūzikas interpretu: 2021. gadā viņš diriģēja Valkīras” III cēlienu Cēsu pilsparka estrādē, pirms tam 2019. gada martā ar panākumiem vadīja “Tristana un Izoldes” II cēliena atskaņojumu Lielajā ģildē un tā paša 2019. gada jūnijā diriģēja “Valkīras” I cēliena koncertatskaņojumu Koncertzāles “Cēsis” piecu gadu jubilejas koncertā. Ar pilno operas “Tristans un Izolde” koncertatskaņojumu koncertzālē saikne ar Vāgnera mūziku tiks stiprināta.

Operu “Tristans un Izolde” uzskata par jaunu sākumu Riharda Vāgnera dzīvē un operas vēsturē vispār. Šajā Vāgnera operā dominē nevis sižets, kā tas pieņemts operpasaulē, bet refleksija par cilvēka esību. Vispārzināms fakts, ka Vāgneru ietekmēja Šopenhauera ideja par cilvēka zemesdzīvi kā nepiepildāmas ilgošanās ceļu. Vērts atcerēties, ka “Tristana un Izoldes” tapšanas laikā Vāgners bija iemīlējies sava labdara un kvēla atbalstītāja Oto Vēzendonka dzīvesbiedrē Matildē, un arī šis mīlasstāsts bija vairāk ar ilgošanos, nekā ar piepildījumu saistīts. Vāgnera pētnieks Barijs Milingtons raksta: “Šī opera konvencionālu mīlasstāstu pārvērš dziļā meditācijā par materiālās pasaules iedabu, subjektivitātes metafiziku un cilvēka eksistences noslēpumu.”

Operu “Tristans un Izolde” Rihards Vāgners komponē no 1856. gada (pirmās skices vienlaicīgi ar “Nībelunga gredzena” trešās operas “Zīgfrīds” komponēšanu) līdz 1865. gadam, un pirmizrāde notiek 1865. gada 10. jūnijā Minhenes Karaliskajā galma un Nacionālajā teātrī Hansa fon Bīlova vadībā.

Varam lepoties, ka Latvijā ir dziedātāji ar vāgnerisku vērienu, un viņu sniegumu baudīsim arī “Tristana un Izoldes” koncertuzvedumā Cēsīs – pasaulslavenais basbaritons Egils Siliņš izsenis zināms kā teicams Vāgnera interprets, to apliecina viņa neskaitāmie angažementi Eiropas un Āzijas labākajos koncertnamos un operteātros. Tagad viņam pievienojusies jaunākas paaudzes dziedātāja Liene Kinča, kura nule debitējusi Izoldes lomā Tartu teātrī Vanemuine.

Cēsīs dzirdēsim arī solistus no Eiropas. Vācu tenors Marko Jenčs uzstājies Berlīnes Valsts operā un Berlīnes Komiskajā operā, Leipcigas un Drēzdenes opernamos, Milānas Teatro alla Scala, Nīderlandes operā u. c. Šosezon viņš debitē Tristana lomā un piedalās arī savā pirmajā “Nībelunga gredzena” iestudējumā.

Zviedru mecosoprāns Martina Dike Latvijas klausītājiem jau ir pazīstama – viņa dziedāja Brangēnu Andra Pogas vadībā, un bijusi Frika Latvijas Nacionālajā operā.

Vācu basbaritons Olivers Cvargs uzstājas Vācijā un Austrijā, kā arī citviet pasaulē. Viņš dzied Riharda Štrausa (piem., Johanāns, Orests), Vāgnera (Telramunds, Kurvenāls, Amfortass, Klingzors, Votāns, Alberihs) opervaroņus, Berga Voceku, Mocarta Leporello un Papageno; itāļu repertuāra var nosaukt Skarpiju, Jago un Amonasro, Cvargs ir arī lielisks Golo Debisī vienīgajā pabeigtajā operā. Latvijas Nacionālajā operā dziedājis Alberihu un Klīstošo holandieti.

Ilgums: 5,5 h – 3 daļas, 2 starpbrīži (30 min. un 1h)

Apkalpošanu un ēdināšanu pasākumā nodrošina “H.E. Vanadziņš. Ziemeļu restorāns”.