Aizejošā gada nogalē un Jaunā gada sākumā - līdz pat 5. februārim, Koncertzāles “Cēsis” mākslas galerija aicina kopā ar gleznotāju Ilzi Avotiņu ļauties krāsainiem sapņiem, ieraudzīt apkārtējo pasauli kā neizsīkstošas iedvesmas avotu, doties eksotiskos ceļojumos un novērtēt skaistumu, kas vienmēr ir tepat mums līdzās. Mākslinieces gleznu pāri plūstošā krāsu enerģija iedvesmo, liek atvērties mīlestībai un ticēt brīnumam, sajūtām, kas mums visiem nepieciešamas šajā nevienkāršajā laikā.

Izstādē skatītājiem tiek piedāvāti jauni darbi, kas vasarā bija skatāmi Ilzes Avotiņas un viņas meitas Kristīnes-Luīzes Avotiņas vērienīgajā kopīgajā izstādē “Miera seja” Swedbank centrālajā ēkā Rīgā, kā arī pēdējās desmitgadēs tapušās gleznas, kuras noskaņās un tēmās ir jauno darbu “gara radinieki”. Visas gleznas caurstrāvo mīlestība un ticība tam, ka pasaulē vēl joprojām pastāv skaistais un labais, kas aizvedīs cilvēci pie uzvaras pār ļaunumu. Ilzes Avotiņas darbu pasakaini luminiscējošās, košās krāsas ievelk skatītāju fantastiskā, sapnim līdzīgā pasaulē, kur viss vibrē, pulsē un mainās. Ir jāļaujas mākslinieces aicinājumam doties šajā iztēles rosinātajā ceļojumā, kur savijas iedomu tēli un reālajā dzīvē noskatīti notikumi: kur tautu meitu kā madonnu var sastapt līdzās vienradzim, Brīvības pieminekļa pakājē ir uzburts krāsains karuselis,  kur mūsu skatu priecē pasakaini krāšņi ziedu klēpji vāzēs, kur ceļojumu iespaidu virpulī atklājas mūžam noslēpumainā Venēcija, kolorītā Barselona, Monseratā noskatīta kaislīga flamenko deja vai mīlas pāris Parīzes operas balkonā. Tomēr galvenā mākslinieces mīlestība pieder dzimtenei. Neviens nav gleznojis Latvijas ainavu tā kā Ilze – Vidzemes meži, pakalni un dziļie ezeri – liekas, ka tas ir gleznots sapnis – tik dzīvs un smaržīgs.

Māksla ir organiska Ilzes personības daļa  – viņa pati, viņas dzīve, māja, mākslinieces tuvie un mīļie cilvēki un glezniecība – tas viss ir viens vesels. Apkārtējā pasaule mēdz būt nežēlīga un raupja, kas nocietina mūsu jutekļus, bet  mākslu var radīt  tikai jūtīgi uztverot visu notiekošu, mākslinieka esībā savienojas iekšējais trauslums un  gara stiprums. Ilze Avotiņa glezno ne tikai ar otu, bet ar sirdi   –  viņas emocionāli jūtīgā un neordināri spilgtā glezniecība pārsteidz un fascinē, māksliniece savu radošo enerģiju un bezgalīgo dzīves mīlestību dāvā saviem skatītājiem.

Gleznošana man ir kā ļaušanās kādai augstākai varai, tas ir – kā vīrietis mīl sievieti, kā māte mīl bērnu, kā dārzā uzplaukst zieds. Vajag tikai ļauties.

- Ilze Avotiņa