Jaunās gleznotājas darbi no sērijām “Melanholija” un “Nostalģija” pievēršas noslēgtu, atsvešinātu iedomātu vietu  un to dzīves ritma norišu imaginārai vizualizācijai, piedāvājot skatītājam vērotāja lomu.  Tie ir savdabīgi  klejojumi nostalģiskās bērnības atmiņās, nosapņotās  nenotikušas situācijās. Tas ir arī dabas un cilvēku attiecību pieraksts, kad zaļo koku un pļavu ziedu spēks pārņem pasauli un mēs visi varam saplūst ar to. Māksliniece savas izstādes apzināti veido kā vienotas lielformāta instalācijas – tie ir cikliski iedomu stāsti, kas atsauc atmiņā kādreiz  dzirdētu mūziku,  izlasītu grāmatu vai skatītu filmu,  vedina uz poetizētām pārdomām. Tas ir dabas un cilvēku trauslo attiecību pieraksts, kad zaļo koku, pļavu ziedu spēks, ūdens zilgme pārņem pasauli un mēs vienkārši  melanholiski daiļi izšķīstam šajā krāšņumā:

VISAPKĀRT BIJA RĀMS. VĒJA NEBIJA.

ES RAUDZĪJOS UZ BASEINU

GAN DZĪVĒ, GAN GLEZNĀ

UN MANI PĀRŅĒMA DOMA,

KA KĀDS MAN NEDZIRDOT TIKKO IR IEGĀJIS MĀJĀ.

Sandra Strēle 2016. gadā absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļas maģistrantūru, vienu semestri pavadot apmaiņas programmā Antverpenes Karaliskajā mākslas akadēmijā. Saņēmusi Borisa un Ināras Teterevu fonda stipendiju mākslā 2012. gadā, Brederlo von Sengbusch mākslas prēmiju 2014. gadā un SEB stipendiju glezniecībā 2016. gadā. Sarīkojusi vairākas personālizstādes, piedalījusies grupu izstādēs un rezidencēs Itālijā, Baltkrievijā, Igaunijā, Lietuvā, Norvēģijā, Indijā, Beļģijā, Vācijā, Francijā u.c.

Kuratore Inese Baranovska