Septembrī Kino CĒSIS skatāma skandināvu un zviedru filmu programma

Septembrī Kino CĒSIS skatāma skandināvu un zviedru filmu programma

7. septembris

Ik rudeni Ziemeļvalstu vēstniecības, Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs un Dānijas Kultūras institūts organizē Ziemeļvalstu dienas kādā no Latvijas reģioniem. Šī gada septembrī tās notiks Cēsīs, un visa mēneša garumā Kino CĒSIS novada iedzīvotājiem un viesiem bez maksas būs iespēja noskatīties norvēģu, zviedru, dāņu, kino lentes gan pieaugušajiem, gan bērniem. Ar īpaši plašu programmu izceļama ir Zviedru kino nedēļa, kas tiek rīkota ar Zviedru institūta atbalstu.

Zviedru kino nedēļa Kino CĒSIS tiek rīkota ar mērķi iepazīstināt skatītājus ar zviedru kultūru, kino un tādām šīs ziemeļvalstij nozīmīgām vērtībām kā demokrātija, vienlīdzība, vārda brīvība un iekļaujoša sabiedrība. Pateicoties Zviedru institūta atbalstam, visi kino seansi ir bez maksas, dodot iespēju piedāvātās filmas noskatīties ikvienam interesentam.

Zviedru kino dienas Kino CĒSIS iesāksies trešdien, 21. septembrī ar biogrāfisko drāmu “Astrīdas Lindgrēnas jaunība” (Becoming Astrid, 2018) un dokumentālo filmu “Pasaulē skaistākais zēns” (The most beautiful boy in the world, 2021)

Filma “Astrīdas Lingrēnas jaunība” vēsta par pasaulslaveno zviedru bērnu grāmatu autori, kura, neskatoties uz viņas jaunībā valdošajām gaidām attiecībā uz sievietēm un reliģisko audzināšanu, nolēma atbrīvoties no sabiedrības normām un sekot savai sirdij. Astrīdai mazai esot, bija kāds notikums, kas viņu dziļi ietekmēja un noteica tālāko dzīvi; notikums, kas viņu pārvērta par vienu no mūsu laikmeta iedvesmojošākajām sievietēm - stāstnieci, kuru pazīst un mīl visā pasaulē.

Savukārt “Pasaulē skaistākais zēns”, kurā 50 gadus pēc slavenās itāļu režisora Lukīno Viskonti filmas "Nāve Venēcijā" tapšanas zviedrs Bjerns Andersens ved mūs ceļojumā, ko veido personīgas atmiņas, kino vēsture, zvaigžņu putekļi un traģiski notikumi, kas varētu būt Andresena pēdējais mēģinājums beidzot atgūt savu dzīvi.

1970. gadā Viskonti ceļoja pa Eiropu, meklējot zēnu, kas iemiesotu absolūto skaistumu Tomasa Manna “Nāve Venēcijā” adaptācijai uz ekrāna. Stokholmā viņš sastop Bjernu Andresenu, kautrīgu 15 gadus vecu pusaudzi, kuru viņš vienas nakts laikā padarīja slavenu, liekot pavadīt īsu, bet intensīvu savas nemierīgās jaunības daļu starp Venēciju, Londonu, Kannu kinofestivālu un tālo Japānu. Filmas "Nāve Venēcijā" pasaules pirmizrādē Viskonti savu Tadzio pasludināja par pasaulē skaistāko zēnu, un šī ēna joprojām skar Bjerna Andresena dzīvi.

Abas filmas būs skatāmas atkārtoti  - katra vēl vienā seansā nedēļas izskaņā.

22. septembrī pirmo reizi Latvijā tiks demonstrēta uz patiesiem notikumiem balstītā drāma “438 dienas” (438 days, 2019). Filma ir patiess stāsts par žurnālistiem Martinu Šibiju un Johanu Pērsonu, kuri, šķērsojot Somālijas un Etiopijas robežu, liek visu uz spēles. Viņi vēlas atklāt patiesību par to, kā naftas atradņu meklējumi ietekmē iedzīvotājus Ogadenas reģionā. Pēc piecām dienām tuksnesī uz viņiem šauj un ievaino, un sākas cits stāsts. “438 dienas” skar vārda un tiesību brīvības tēmu, kad patiesības medības pārvēršas starptautiski politiskā dzīvības un nāves spēlē, cīņā par izdzīvošanu.

Zviedru kino nedēļas centrālais notikums gaidāms piektdien, 23. septembrī, ar režisores Natālijas Alvaresas Mesenas (Nathalie Álvarez Mesén) drāmu “Klāra Sola” (Clara Sola, 2021), kas pirmizrādi piedzīvoja pagājušā gada Kannu kinofestivālā. Filma vēsta par četrdesmit gadīgo Klārai, kurai piemītot īpaša saikne ar Dievu, un kā dziedniece viņa uztur ģimeni un ciematu. Pēc gadiem ilgas un represīvas savas mātes kontroles Klāras seksuālo pasauli satricina alkas pēc brāļameitas jaunā un pievilcīgā drauga. Šis pamodinātais spēks ieved Klāru neizpētītā teritorijā, ļaujot viņai šķērsot gan fiziskas, gan mistiskas robežas. Patiesās būtības atklāšanas iedvesmota, Klāra pakāpeniski atbrīvojas no “svētās” lomas un dziedē sevi.

Pirms seansa skatītāji aicināti uz tikšanos un sarunu ar filmas režisori Kostarikas un zviedru izcelsmes režisori Natāliju Alvaresu Mesenu, kino teorētiķi Ditu Rietumu un latvieši kino režisorēm Lieni Lindi un Kristu Burāni.

Sestdiena, 24. septembris, un svētdiena, 25 septembris atvēlētas ģimenēm, kad mazākie skatītāji un viņu vecāki aicināti noskatīties divas zviedru animācijas filmas

Sestdien tiks izrādīta filmiņa par kaķēnu, kurš zaudējis asti “Palle bez astes”. Kādu dienu pēkšņa vētra aizved Palli no drošajiem laukiem uz piedzīvojumu pilno un dīvaino pilsētu. Tur Palle satiek jauko un laipno Maiju, un drīz vien uzplaukst patiesa draudzība. Tomēr ne vienmēr ir viegli būt jaunam kaķim pilsētā. Ne visiem kaķiem ir labi nodomi, un pēc neilga laika Palle vēlas atgriezties mājās, laukos.

Svētdien uz lielā ekrāna būs skatāms slavenais stāsts “Karlsons uz jumta” par septiņgadīgo Brālīti, kurš jūtas ļoti vientuļš, līdz kādu dienu pie viņa pa logu ielido vīriņš ar propelleri uz muguras, kas dēvē sevi par Karlsonu. Visa ģimene domā, ka brālītis izdomā stāstu par Karlsonu. Par sodu tam viņu atstāj mājās vienu pašu. Tad Karlsons neliek sevi gaidīt...

Zviedru filmu nedēļa noslēgsies 26. septembrī, ar dokumentālo filmu “Modes skate”(Catwalk, 2020). Filma atklāj stāstu par Emmu, kas vēlas kļūt par modeli, un lūdz palīdzību pazīstamajam Zviedrijā vada "Glada Hudig" teātri. režisoram Pēram Jūhansonam, kurš Modeļa karjera ir nepiepildāms sapnis lielākajai daļai cilvēku, bet vēl jo vairāk tiem, kuriem ir funkcionāli traucējumi. Kopā ar neparastu modeļu grupu sākas Emmas aizraujošais ceļojums, kas apliecina, ka tiesības mirdzēt ir ikvienam!

Visas filmas tiks demonstrētas orģinālvalodā ar titriem latviešu valodā. Dažas filmas būs arī dublētas latviešu valodā.

Bezmaksas ieejas kartes uz seansiem ir iespējams izņemt Koncertzāles “Cēsis” kasē vai internetā www.bilesuparadize.lv.

Plašāka informācija gan par Zviedru kino nedēļas, gan norvēģu un dāņu filmām, kā arī visiem seansiem atrodama ŠEIT.